Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jūsma
jūsma -as, s.; parasti vsk.
Psihisks stāvoklis, kam raksturīga emocionāla pacilātība, dziļš saviļņojums.
PiemēriTā vairs nebija pusaudzes naivā jūsma, tas bija dziļš [sportistes] prieks. Prieks, kas pazīst gan zaudējuma rūgtumu, gan uzvaras saldmi.
Avoti: 4. sējums