Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jūsmīgs
jūsmīgs -ais; s. -a, -ā
jūsmīgi apst.
1.Emocionāli pacilāts, dziļi saviļņots (par cilvēku). Tāds, kam raksturīga jūsma.
PiemēriJūsmīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri«A, beidzot atcerējos!» pēkšņi viņš gavilējoši iesaucās, nenovērsdams no Skaidrītes jūsmīgās acis.
Avoti: 4. sējums