Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
jūsmīgs
jūsmīgs -ais; s. -a, -ā
jūsmīgi apst.
1.Emocionāli pacilāts, dziļi saviļņots (par cilvēku). Tāds, kam raksturīga jūsma.
PiemēriJūsmīgs cilvēks.
  • Jūsmīgs cilvēks.
  • Jūsmīga māksliniece.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri«A, beidzot atcerējos!» pēkšņi viņš gavilējoši iesaucās, nenovērsdams no Skaidrītes jūsmīgās acis.
  • «A, beidzot atcerējos!» pēkšņi viņš gavilējoši iesaucās, nenovērsdams no Skaidrītes jūsmīgās acis.
  • ..bezgala daudz jūsmīgu vārdu biju dzirdējis un lasījis par kādu gleznu.
  • Stāsta, ka skolas gados ikviens jaunietis uzrakstot pa dzejolītim. Tā esot tāda jūsmīga aizraušanās..
Avoti: 4. sējums