priecināt
priecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst priecīgs. Izraisīt prieku (kādam).
Piemēri..pašdarbības kolektīvs ar dziesmām un teātra izrādēm priecina ne tikai pašu ļaudis, bet viesojas arī kaimiņu klubos.
1.1.Parasti savienojumā ar «acis», «sirds», «prāts»: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
PiemēriDežurante pēkšņi paņēma vitrīnas atslēgu un nāca. Pēc minūtes afiša jau stāvēja aiz atslēgas, priecinādama garāmgājējiem acis un sirdis.
Avoti: 6-2. sējums