priecāties
priecāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Izjust prieku. Būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
PiemēriPriecāties par drauga ierašanos.
- Priecāties par drauga ierašanos.
- Priecāties par panākumiem.
- Priecāties par dzīvi.
- Priecāties līdzi.
- No sirds priecāties.
- Es vienmēr priecājos par Seskiņa atnākšanu: viņa paunā bij daudz spožu lietiņu, kuras man [zēnam] ļoti patika apskatīt.
- Par ko pieauguši skumst, par to daudzreiz bērni priecājas.
- ..ļaudis priecājās par skaistajiem līčiem, par agrajiem pavasara ziediem..
- Meitas ņirgājās un priecājās, ka nolauzuši «ietiepoņai» lepno degunu.
- pārn. Gājis viņš uz viņu sauli, Iemaldījies mēness mājās. Mēness priecājies: «Lūk, skroders [skroderis]! Man tā sala, nu būs svārki!»
1.1.Priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku. Līksmoties.
PiemēriViņš.. bij tur ilgus gadus dzīvojis, dzēris, trakojis, priecājies, teātri spēlējis..
- Viņš.. bij tur ilgus gadus dzīvojis, dzēris, trakojis, priecājies, teātri spēlējis..
- Zaļumballe... Vasaras svētdienās vai sestdienu pievakarēs priekšpilsētā allaž dzirdēja raga mūziku... Cilvēki priecājās, ļāvās līksmībai un aizmirsa aizvadīto darba nedēļu.
- Priecīgie priecājās, dziesmas teica, arī es lēcu, uzdziedāju.
- pārn. Lietus apmīļota, vai jūs esat redzējuši - cik varavīkšņaini priecājas zeme?
Avoti: 6-2. sējums