priecīgs
priecīgs -ais; s. -a, -ā
priecīgi apst.
1.Tāds, kas izjūt prieku, tāds, kam ir jautrs, pacilāts garastāvoklis; arī līksms.
PiemēriPriecīgs cilvēks.
- Priecīgs cilvēks.
- Priecīga saimniece.
- Tur man prieks talkās iet, Kur priecīga talkas māte, Kas bij veiklu valodiņu, Dziesmu, danču sācējiņa.
- Ieva to vienmēr sagaidīja smaidoša un priecīga.. Bet ik reizes, kad Ritums aizbraucot Ievu skūpstīja, viņas acīs bija ilgas.
- Es biju ļoti priecīgs par vecmāmiņas pārbraukšanu pie mums, jo viņa man bij palikusi labā atmiņā vēl no tiem laikiem, kad viņa.. izglāba mani no niknā zostēviņa.
1.1.Tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
PiemēriPriecīgs noskaņojums.
- Priecīgs noskaņojums.
- Priecīgs satraukums.
- Priecīgs pārsteigums.
- Degvīna pretīgums ir pagaisis, un tā vietā radusies priecīga vēlēšanās darboties.
- Bet tūliņ aprāvās sirds un tāpat priecīgā doma: Arps pacēla balsi vēl stingrāk.
- Viņam bija radusies priecīga nojauta. Ja vēstule no ceļu departamenta, lād tur vajag būt kaut kam labam.
1.2.apst. Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību.
Piemēri..acumirklī tapa viegli, priecīgi.
- ..acumirklī tapa viegli, priecīgi.
1.3.Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība.
PiemēriPriecīgas acis.
- Priecīgas acis.
- Priecīgs skatiens.
- Priecīgi smiekli.
- Priecīgi māt ar roku.
- Priecīgi atņemt sveicienu.
- Priecīgi iesaukties.
- Ģirts centās rādīt priecīgu seju, pacietīgi domādams, ka pasaulē viss paiet un mainās.
- Neparasti skaļi skanēja Vilmas balss, viņa priecīgi smējās, draiski ieskatījās Elmāram sejā..
- Mazā meitenīte kā mazs cinītis sēdēja mātei blakus un skatījās it priecīgi visapkārt.
- pārn. Katram gadījumam man portfelī arī šoreiz priecīgi klunkšķēja melnā balzama krūka.
- pārn. «Aha!» Brīvinu saimniekam sirds iepukstējās priecīgi. «Tā tev vajadzēja! Atsēdināja gan pēc savas kārtas!»
- pārn. ..bet Annelei mostoties sirds pulkstenītis zvana priecīgi: «Zini, šodien nu ir tā tava diena. Nu tu būsi tēvam par palīgu.»
- pārn. Ir saulespuķes, bet ir arī lietuspuķes, tās, protams, nezied tik priecīgi..
1.4.Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība. Tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
PiemēriPriecīga vēsts.
- Priecīga vēsts.
- Priecīga dziesma.
- Priecīga runa.
- Priecīga tikšanās.
- Priecīgas krāsas.
- Zini, kaimiņos šodien svin kāzas. Spēlē priecīgus valšus un maršus.
- «Nezinu, vai tev patiks šis stāsts... tur nav nekā priecīga.»
- Zermēna jau bija pārģērbusies plīvojošās un priecīgās drēbēs.
1.5.Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPriecīgi kaķēni.
- Priecīgi kaķēni.
- Zvirbuļi priecīgi lēkā.
- Šodien es esmu tavs priecīgais kucēns, Kurš, pirmoreiz redzēdams jūru, Tver zobos vilni un peld.
1.6.pārn. Tāds, kas viegli, rotaļīgi darbojas, noris u. tml.
PiemēriAr zaļo zāli priecīgs avots runā..
- Ar zaļo zāli priecīgs avots runā..
- Saulē mirdzēdams, uz manas rokas tikšķ mazais pulkstenītis, tikšķ čakli un priecīgi, it kā kaut kur steigtos.
- Pilnas vēl vasarai riekšavas. Lapās čab priecīgi vēji.
- ..vakaros mēs visi atkal sarodamies mājās, vai katrā logā deg priecīga Uguns..
2.Saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību (par pasākumu, norisi, darbību, procesu).
PiemēriPriecīgas kāzas.
- Priecīgas kāzas.
- Otrā dienā [pēc kāzām] Līzi veda uz jauno vietu. Šis brauciens arvien ir bijis skaļš un priecīgs.
- pārn. «Šai mežā ir tik priecīga augšana, ka te arī nevienas nokaltušas priedes nav,» tagad ierunājusies slaida priede..
2.1.Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
PiemēriPriecīga jaunība.
- Priecīga jaunība.
- Tā mums visiem bija priecīga diena. Jo kad jaunā bļodiņa stāvēja galdā, tad apnikusī miltu mērce likās tik laba kā vēl nekad.
- ..priecīgs rīts vēl manu vārdu sauks..
- «Es novēlu Jums priecīgu Jauno gadu un daudz daudz laimes.»
- ..viņi cīnījušies, lai mūsu dzīve būtu gaiša un priecīga..
Stabili vārdu savienojumiDzīves priecīgs. Metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla.
- Dzīves priecīgs — Dzīvespriecīgs.
- Metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla idioma — Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
- Priecīga (arī līksma) sirds, arī priecīgs prāts idioma — Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir gaišs, labs noskaņojums.
- Priecīgs (arī brīvs) kā putns kokā (arī gaisā, zara galā) idioma — Pilnīgi brīvs, bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
Avoti: 6-2. sējums