priede
priede -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Priežu dzimtas mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem.
PiemēriMeža (arī parastā) priede.
Stabili vārdu savienojumiCūku priede. Dzintara priede. Priežu mētrājs.
1.1.parasti vsk. Šī koka koksne.
PiemēriPulēta priede.
2.dsk.; bot. Kailsēkļu skuju koku vai krūmu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, egles, lapegles, dižegles.
Avoti: 6-2. sējums