juteklība
juteklība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → juteklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriEiropieši paraduši geišā meklēt juteklību un netikumu.
- Eiropieši paraduši geišā meklēt juteklību un netikumu.
- Apsēstā pilsēta [kara laikā] mēģināja aizmirsties skurbulīgā izdzīvē. Brutalitātes un varmācības otra galējība allaž bijusi juteklība un sentimentalitāte.
Avoti: 4. sējums