juteklisks
juteklisks -ais; s. -a, -ā
jutekliski apst.
1.Tāds, ko var sajust, uztvert ar maņu orgāniem.
PiemēriNo jutekliskās uztveres iegūstam priekšstatus par apkārtējām materiālām lietām.
- No jutekliskās uztveres iegūstam priekšstatus par apkārtējām materiālām lietām.
2.Juteklīgs.
PiemēriJuteklisks cilvēks.
- Juteklisks cilvēks.
- «Man viņa sasodīti patīk,» Alvils domāja. «Tijā mīt kaut kas velnišķīgi kārdinošs. ..Juteklisks un analizējošs...»
- Sievietes, visur sievietes spokojās viņa apziņa, par citu šis cilvēks nedomāja. Jutekliskās fantāzijas viņu pavadīja visās viņa gaitās.
- ..sejas ovālu.. brīnum izteiksmīgu darīja.. mazā, jutekliskā mute..
Avoti: 4. sējums