Paplašinātā meklēšana
Meklējam just.
Atrasts vārdos (10):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (292):
- Silta vieta (arī vietiņa) Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
- Silta vieta Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
- ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
- sajust Apzināti (parasti dziļi) pārdzīvot (jūtas). Izjust (1).
- baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko) Ar patiku nodoties (kam).
- izbaudīt Ar prieku, baudu pilnīgi izjust.
- Taustīt pulsu Ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
- Līdz (pašiem) sirds (arī dvēseles) dziļumiem (arī līdz sirds dibenam sar.) Ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust u. tml.).
- Līdz dvēseles (arī sirds) dziļumiem Ar visu savu būtni. Ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust).
- Līdz sirds (arī dvēseles) dziļumiem Ar visu savu būtni. Ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust).
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- cienīt Atzīt (ko) par vērtīgu, nozīmīgu. Izjust cieņu [1] (1), godbijību (pret ko).
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- bijāties Bīties, izjust bijību.
- izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku).
- stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
- skaust Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
- interesēties Būt tādam, kam ir interese (par ko). Izjust interesi (par ko).
- tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
- Būt draugos Būt tādam, ko saista draudzība (ar kādu). Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
- pieredzēt Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā). Pārdzīvot, izjust (ko).
- līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
- atbildēt Darot (ko), rīkojoties, sajust atbildību (pret ko, kā priekšā).
- izjusts Divd. --> izjust.
- aizdomāties Domājot un fantazējot pilnīgi iejusties, iedziļināties (citos, tālos apstākļos).
- dāvāt Dot, sniegt. Ļaut izjust.
- dāvināt Dot, sniegt. Ļaut izjust. Dāvāt.
- patiess Dziļi izjusts, pārdzīvots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Neviltots.
- īsts Dziļi izjusts, pārdzīvots.
- aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu. Apgrūtināti elpot, arī runāt.
- iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
- iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
- ieiet Iedzīvoties, iejusties (piemēram, kādos apstākļos).
- iekļauties Iedzīvoties, iejusties. Iejūtoties dzīvot līdz! (kam).
- ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu).
- Dārgi samaksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem. Izjust savas vai cita rīcības negatīvās sekas.
- apdzīvoties Iejusties (jaunā vietā, jaunos apstākļos). Iedzīvoties.
- attapties Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos).
- ieklausīties Iejusties un saprast, izprast.
- iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai. Arī iekaist (2), iekarst (1).
- Ielīst (arī iejusties) kāda ādā Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
- Kāda ādā būt (arī atrasties, iejusties) Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
- iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties.
- norūpēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu izjust rūpes (par kādu, par ko). Arī nobažīties.
- izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties. Ilgāku laiku justies ļoti slikti.
- izjusties Ilgāku laiku, ļoti just līdzi (kādam).
- aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu. Izbadoties (biežāk).
- aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
- atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
- izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu. Izsalkt (1).
- nodusmoties Īsu brīdi izjust, arī izpaust dusmas.
- nobrīnīties Īsu brīdi izjust, arī izpaust izbrīnu.
- nopriecāties Īsu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
- notīksmināties Īsu bridi izjust, arī izpaust tīksmi.
- sastapties Izjust (kāda attieksmi, izturēšanos).
- nožēlot Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
- atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares, izbaudīšanas.
- Brīvi uzelpot Izjust atvieglojumu (pēc grūta darba, smaga pārdzīvojuma u. tml.).
- Brīvi uzelpot Izjust atvieglojumu (pēc grūta darba, smaga pārdzīvojuma).
- atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piemēram, pēc garīga sasprindzinājuma). Uzelpot.
- baiļoties Izjust bailes, baidīties.
- bažīties Izjust bažas. Izteikt bažas.
- respektēt Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei.
- iecienīt Izjust dziļu cieņu, godbijību, arī patiku (pret kādu cilvēku).
- pieķerties Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to).
- ilgoties Izjust dziļu tieksmi, vēlēšanos būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko (parasti, izjūtot arī skumjas, grūtsirdību).
- ilgoties Izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
- Justies gandarītam Izjust gandarījumu, apmierinājumu.
- Justies gandarītam Izjust gandarījumu, apmierinājumu.
- Trīt zobus Izjust ienaidu (pret kādu). Arī ļaunoties.
- Trīt zobus Izjust ienaidu, (pret kādu). Arī ļaunoties.
- iekārot Izjust kāri (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
- kaunēties Izjust kaunu (1).
- kaunēties Izjust kaunu (2).
- apkaunēties Izjust kaunu. Nokaunēties.
- kautrēties Izjust kautrību (1).
- kautrēties Izjust kautrību (2).
- baidīties Izjust kautrību, nedrošību. Kautrēties.
- kaunēties Izjust kautrību. Kautrēties.
- iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu). Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā). Apžēloties.
- kārot Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert).
- kāroties Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert). Kārot (1).
- mīlēt Izjust mīlestību (1).
- mīlēt Izjust mīlestību (2).
- ienīst Izjust naidīgu attieksmi (pret ko).
- ienīst Izjust naidu (pret kādu). Nīst (parasti spēcīgi).
- bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ), uztraukties. Bēdāties.
- šķebināties Izjust nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
- ieredzēt Izjust nepatiku (piemēram, pret parādību, norisi). Nevarēt paciest.
- bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
- Atviegloti uzelpot Izjust pēkšņu atvieglojumu.
- Atviegloti uzelpot Izjust pēkšņu atvieglojumu.
- priecāties Izjust prieku. Būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
- mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
- raizēties Izjust raizes. Paust raizes.
- bīties Izjust rūpes, nemieru. Baiļoties.
- Dārgi (sa)maksāt Izjust savas rīcības negatīvās sekas.
- Dārgi maksāt Izjust savas rīcības negatīvās sekas.
- simpatizēt Izjust simpātijas (pret kādu).
- simpatizēt Izjust simpātijas (pret ko).
- apskaust Izjust skaudību (pret kādu).
- skumdināties Izjust skumjas, ļauties skumjām.
- skumt Izjust skumjas. Būt skumjam.
- iekārot Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku). Izpaust šādu tieksmi.
- tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt).
- iekāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
- kārot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
- kāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
- tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos, alkatīgi tiekties (pēc kā).
- karst Izjust spēcīgu vēlēšanos, ilgoties (pēc kā).
- iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt.
- izkarst Izjust stipru vēlēšanos (pēc kā).
- tīksmināties Izjust tīksmi (par ko).
- pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību. Dievināt.
- izbaudīt Izjust un pārdzīvot. Arī piedzīvot.
- raizēties Izjust uztraukumu, bažas (par kādu, ko).
- gribēt Izjust vajadzību (pēc kā). Arī vēlēties, tiekties.
- gribēties Izjust vajadzību (pēc kā). Arī vēlēties, tiekties. Gribēt (1).
- silt Izjust vēlēšanos, ilgoties (pēc kā).
- nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu). Iemīlēt (2).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust interesi (par ko), pieķeršanos (kam), arī nepieciešamību (pēc kā).
- noreibt Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
- Nest sirdī Izjust, pārdzīvot (sevi).
- nest Izjust, pārdzīvot (sevī).
- Izbaudīt līdz mielēm Izjust, pārdzīvot visu (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
- izdzīvot Izjust, pārdzīvot, izbaudīt.
- apzināties Izprast, apzināti izjust. Zināt.
- ziņkārot Izraisīt ziņkāri. Arī izjust ziņkāri.
- iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam (piemēram, par žēlumu, aizvainojumu).
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem). Arī just līdzi (kādam).
- apvainoties Justies apvainotam (1), izjust apvainojumu.
- No (arī aiz) kauna (vai) zemē ielīst Justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
- No (arī aiz) kauna (vai) zemē (ie)līst Justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
- izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust. Izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
- Būt savā elementā Labi iejusties (kādos apstākļos).
- ielaizīties Laizot izjust kā tādu, kas iegaršojas.
- atsist Ļaut mazliet sajust (krāsu, smaržu, garšu).
- pārpilnām Ļoti bagātīgi, ļoti lielā mērā (piemēram, ko dot, ņemt, arī izjust, pārdzīvot).
- Kā vēža spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.). Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
- Kā (vēža) spīlēs Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
- maldīties Maldīgi sajust, uztvert.
- slikti Neapmierinoši, ar (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
- pasmaržot Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert (ko smaržīgu).
- paost Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert. Arī pasmaržot (1).
- pabaudīt Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko). Neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam).
- pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet izjust bailes, baidīties.
- paskaust Neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību.
- aprast Neizjust kā neparastu vai traucējošu.
- Nejusties savā ādā Nejusties brīvi, arī baidīties.
- Nekaunēties ne no kā Nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos. Neko neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- nelabi Nepatīkami, pielīgi (ko izjust, pārdzīvot).
- aizmirst Nesajust, neapzināties, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst uzmanību (kam) - pārdzīvojumu, notikumu ietekmē.
- piemirst Nesajust, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst vairs uzmanību (kam).
- nojaust Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu).
- jaust Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu). Nojaust.
- viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just. Jaust.
- izgaršot Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu). Lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu.
- iepazīties Nokļūstot tuvākā saskarē (ar kādu), izjust grūtības, ciešanas (viņa rīcības, izturēšanās dēļ).
- uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (pēc sasprindzinājuma, pārdzīvojuma, apstākļu maiņas u. tml.).
- sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, arī precīzi.
- labi Normāli, bez (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
- Bioloģiskais pulkstenis Organisma spēja izjust laika ritumu un reaģēt uz to.
- Bioloģiskais pulkstenis Organisma spēja izjust laika ritumu un reaģēt uz to.
- ostīties Ostīt, lai sajustu, uztvertu ko (parasti par dzīvniekiem).
- ieostīt Ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu).
- paburzīties Pabūt un pierast, iejusties (kur), pielāgoties apkārtnei, sabiedrības videi.
- ieaugt Pakāpeniski iekļauties (kādā vidē, pasākumā, darbā). Arī iedzīvoties, iejusties.
- pierast Pakāpeniski sākt izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu.
- pierast Pakāpeniski sākt uztvert (kādu) par pazīstamu, justies drošībā (pie kā) - par dzīvniekiem.
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- pāršūpoties Pārāk daudz šūpojoties, izjust vieglu, reiboni, nelabumu u. tml.
- priecināt Parasti savienojumā ar «acis», «sirds», «prāts»: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- priecēt Parasti savienojumā ar «acis», «sirds», «prāts»: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- tīksmināt Parasti savienojumā ar «acis», «skatiens»: iedarbojoties uz redzes uztveri, izraisīt tīksmi, arī, uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
- mocīties Pārdzīvot, izjust fiziskas mokas, ciešanas.
- Plīst (vai) pušu Pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
- Plīst (vai) pušu Pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
- šausmināties Pārdzīvot, izjust, arī paust šausmas (1).
- atrast Pārdzīvot, izjust.
- rādīt Pārmācīt kādu. Likt kādam (ko) saprast, izjust.
- Izlīst no (savas) ādas Pārmainīt savu dabu, raksturu. Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī.
- Krist pīšļos pareti Pārvērsties pīšļos. Būt ļoti pazemīgam, justies ļoti niecīgam (kā priekšā).
- Dzīvot vienās bailēs Pastāvīgi izjust bailes.
- Dzīvot vienās bailēs Pastāvīgi izjust bailes.
- sajutums Paveikta darbība, rezultāts --> sajust (1).
- sabaidīties Pēkšņi izjust bailes; sabīties.
- izbīties Pēkšņi izjust bailes.
- sabīties Pēkšņi izjust bailes. Izbīties.
- pārbīties Pēkšņi izjust lielas bailes.
- nokautrēties Pēkšņi izjust nedrošumu, mulsumu, neērtumu, arī biklumu.
- samesties Pēkšņi izjust traucējumu kustībā. Pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām.
- uzsprēgāt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
- uzšvirkstēt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
- iedegties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
- iekvēloties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos). Iedegties (3).
- uzliesmot Pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos.
- iesisties Pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā).
- nobīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust bailes.
- nobaidīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust bailes. Nobīties (1).
- nobīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust rūpes, nemieru.
- pārdzīvot Piedzīvot, arī dziļi izjust (notikumus, apstākļus, parasti nelabvēlīgus).
- redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi). Izjust.
- pierast Pielāgoties (piemēram, kādiem apstākļiem), neizjust par traucējošu, nepatīkamu (ko).
- pierast Pielāgoties un justies labi (kādā vidē, noteiktos apstākļos).
- iedzīvoties Pierast un sākt justies labi, ērti (jaunā vietā, jaunos apstākļos u. tml.).
- apbružāties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
- apburzīties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
- baudīt Pilnīgi izjust (izmantojot visas iespējas).
- iejūta Prasme, spēja iejusties (2).
- žēlsirdība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kas izpaužas spējā citus saprast, just līdzi un gatavībā palīdzēt. Arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- iegūt Rast, izjust (psihisku stāvokli).
- uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts.
- iegremdēties Rūpīgi, dziļi pētīt (ko), pilnīgi nodoties (kam). Iedziļināties. Arī dziļi iejusties.
- manīt Sajust (par dzīvniekiem).
- nomanīt Sajust (par dzīvniekiem).
- redzēt Sajust (par dzīvniekiem).
- aizkust Sajust aizkusumu (pēc fiziskas piepūles).
- atpūsties Sajust atvieglojumu, mieru (pēc atbrīvošanās no kā traucējoša).
- noslāpt Sajust ļoti stipras slāpes. Izslāpt.
- gurt Sajust nespēku. Kļūt nespēcīgam.
- apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu.
- pagurt Sajust samērā lielu nespēku. Kļūt nespēcīgākam.
- aizslāpt Sajust stipras slāpes (parasti ilgāku laiku). Izslāpt.
- Klabināt zobus Sajust stipru aukstumu. Izjust lielas bailes, satraukumu.
- izslāpt Sajust stipru gaisa trūkumu.
- samatīt Sajust, uztvert.
- atjaust Sajust.
- izjust Sajust.
- pajust Sajust.
- sajaust Sajust. Arī nojaust.
- Kā nebijis Saka, ja kas ir pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
- Kā nebijis Saka, ja kas pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
- Izdegusi dvēsele Saka, ja pārdzīvojumos zudusi spēja dziļi izjust.
- Izdegusi dvēsele Saka, ja pārdzīvojumos zudusi spēja dziļi izjust.
- uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
- samesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī). Izraisīties, rasties (fizioloģiskam vai psihiskam stāvoklim).
- mesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī). Pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- trūkties Sākt izjust bailes, parasti pēkšņi.
- iemīļot Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam). Iemīlēt (2).
- iemīlēt Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu). Pieķerties (kādam).
- iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā), labprāt nodarboties (ar ko). Pieķerties (kam).
- iemīlēt Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā). Pieķerties (kam).
- iemīlēt Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu). Sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
- iemīļot Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu). Sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
- nokaunēties Sākt izjust kaunu.
- iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
- sadraudzēties Sākt izjust patiku (pret ko), vajadzību (pēc kā), iegūt prasmi izmantot (ko), sākt bieži lietot (ko).
- uzskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt, arī noskatīt (parasti līgavu).
- ieskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt.
- ieskatīties Sākt izjust patiku, iemīlēties.
- samīlēties Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā). Sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
- Atvilkt elpu Sākt justies brīvi.
- Atvilkt elpu Sākt justies brīvi.
- iejusties Sākt justies labi (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.), pierodot, iepazīstot, pielāgojoties. Arī iedzīvoties (1).
- ieorientēties Sākt orientēties (kādos apstākļos, vietā). Iedzīvoties, iejusties.
- sajūsmināties Sākt, parasti ļoti, jūsmot. Arī izjust, parasti ļoti, lielu sajūsmu.
- samulst Sākt, parasti pēkšņi, justies neērti, nedroši; sakautrēties.
- ciest Smagi izjust negatīvus psihiskus pārdzīvojumus. Dziļi skumt, bēdāties.
- ciest Smagi izjust nelabvēlīgus apstākļus.
- pārciest Smagi izjust un pārvarēt (negatīvu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, nelaimi u. tml.).
- ciest Smagi izjust, pārdzīvot sabiedriskus spaidus, vardarbību u. tml.
- iespēlēties Spēlējot iejusties, spēlējot iegūt iemaņas, veiklību (parasti sporta spēlē).
- komfortabls Tāds, kad var justies viegli, netraucēti (par stāvokli, apstākļiem u. tml.).
- žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi un gatavība palīdzēt.
- sajutīgs Tāds, kam piemīt spēja sajust (1).
- netverams Tāds, kas ir tik īslaicīgs, acumirklīgs, ka to nav iespējams sajust, uztvert, arī konstatēt.
- vilinošs Tāds, kas izraisa vēlēšanos izjust, baudīt (par skaņu, gaismu).
- nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas). Tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām).
- bezjūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot. Tāds, kas nejūt līdzi citiem.
- iejūtīgs Tāds, kas spēj iejusties citu pārdzīvojumos, domās, ir uzmanīgs pret tām, ievēro tās.
- pārjuteklisks Tāds, ko nevar sajust, uztvert ar maņu orgāniem.
- juteklisks Tāds, ko var sajust, uztvert ar maņu orgāniem.
- mājīgs Tāds, kur ir patīkami uzturēties, kur var ērti justies (par telpām).
- ērts Tāds, kur var justies vai kur ko var darīt viegli, nepiespiesti, netraucēti (piemēram, par telpām, mēbelēm). Arī labiekārtots.
- mīlīgs Tāds, kur var labi justies (piemēram, par telpu).
- pieredze Tas, kas ir bijis, noticis. Tas, kas ir pārdzīvots, izjusts.
- sataustīt Taustot sameklēt (ko). Taustot sākt sajust, uztvert (ko).
- uztaustīt Taustot uzmeklēt (ko). Taustot sākt sajust, uztvert (ko).
- saņemt Tikt pakļautam (piemēram, kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi. Tikt informētam un pakļautam (piemēram, rīkojumam, uzdevumam). Uztvert (piemēram, iespaidus).
- dabūt Tikt piespiestam (ko darīt, izjust).
- atbildēt Uzņemties vai sajust atbildību (par ko). Pamatot (piemēram, savu rīcību, izturēšanos).
- ost Uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru. Sajust, uztvert (smaku, smaržu).
- manīt Uztvert (parasti ar tausti, dzirdi). Arī just.
- pamanīt Uztvert, arī sajust (piemēram, ar dzirdi, ožu).
- sajust Uztvert, arī saprast un, parasti emocionāli, pārdzīvot (piemēram, parādību, taktu). Izjust (3).
- nomanīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības). Arī izjust.
- atšķirt Uztvert, sajust (ko no kāda kopuma). Izšķirt.
- pāri Viscaur vietā, telpā (izjust darbību, parasti skaņas izplatīšanos).
- apnikt Zaudēt paliku, interesi, pacietību. Sajust pretīgumu, riebumu.
just citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV