kārot
kārot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert).
PiemēriKārot zemenes.
- Kārot zemenes.
- Kārot gaļu.
- Kārot pienu.
- Kārot padzerties.
- Maizi viņš kāroja, īstu skābenu rudzu maizi, vēl mazliet siltu, ar brūnu smaržojošu garozu, kas zobos trausli lūst un kraukšķ.
- Vēl bij labu brīdi ko gaidīt, līdz Ķencis ar diviem citiem, kuriem bij vārīšana nodota, sanesa bļodās kāroto virumu.
- Pēc putniem Minka kāroja tik neganti, ka, tos gaisā ieraugot vien, viņa.. acis iezvērojās.
2.Ļoti vēlēties, gribēt iegūt (parasti kādu priekšmetu).
PiemēriKārot jaunu tērpu.
- Kārot jaunu tērpu.
- Dabūt kāroto grāmatu.
- Varēs iegādāties baltus loga aizkarus un puķotu gultas segu, ko Jadviga visu laiku kārojusi.
- Ja Imants sapņotu, teiksim, par dārgu rotaļlietu, to varētu nopirkt. Bet Imants nekad nav pa īstam kārojis ne koka automašīnas, ne zirgus ar pakulu astēm.
- «Es nekad neesmu kārojusi svešas zemes,» Kristīne ar nepatiku atteica.
2.1.Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt, iemantot (piemēram, kādu stāvokli). Alkt.
PiemēriKārot laimi.
- Kārot laimi.
- Kārot prieku.
- «Neviens taču mani nebij spiedis iet pie tik veca vīra. Es pati biju kārojusi saimnieces vārda un brīvības, pēc kā alkst katra kalpone.»
- Zariņš: Vieglas dzīves tu kāro, skaisti ģērbties gribi.
- Sūrodamies, ka izjukusi kārotā atpūta, partizāni devās mežā, lai turpinātu ceļu, ātrāk nojauktu pēdas.
2.2.Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
PiemēriKārot izpeldēties.
- Kārot izpeldēties.
- Kārot izgulēties.
- «..ja jūs katrā ziņā kārojat saskatīt manī paraugcilvēku un tāpēc satiekaties ar mani, tad jums jau vistuvākajā laikā būs jāpiedzīvo vilšanās.»
- Pieslānīt pilnu kastīti ar zivīm es nedz cerēju, nedz kāroju.
Stabili vārdu savienojumiSirds kāro.
- Sirds kāro — Saka, ja ļoti (parasti slēpti) vēlas, grib (ko).
Avoti: 4. sējums