kārpains
kārpains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, uz kura ir daudz kārpu (1). Tāds, kam ir daudz kārpu (1) — par cilvēku.
PiemēriKārpaina āda.
2.Klāts ar kārpām (3).
PiemēriKārpainais bērzs.
3.Klāts ar kārpiņām (2).
PiemēriAtšķirībā no vardēm krupjiem āda kārpaina, bagāta dažādiem (arī aizsardzības) dziedzeriem.
Avoti: 4. sējums