karot
karot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām).
PiemēriKaroja ilgi, beidzot ķēniņš pats pirmais krita, tad krita burvis un ķēniņa karaspēks.
1.1.Piedalīties karā, cīnīties karā (par cilvēkiem, karaspēku).
PiemēriNo nāves viņa nebaidījās, jo par to nebija laika domāt - vajadzēja karot un starpbrīžos atpūsties.
1.2.Norisināties karadarbībai.
Piemēri«Tava vieta ir tur, kur karo..»
2.Censties pieveikt, uzvarēt (dzīvniekus), parasti ar ieročiem.
PiemēriAtkarodams mežam zemi un iekārtodams tīrumus, zemnieks pastāvīgi cīnās ar dabu un karo ar meža zvēriem, kas apdraud un posta viņa iekopto dzīvi.
2.1.Censties ar fizisku spēku (kādu) pieveikt, pārspēt (parasti ķildojoties).
Piemēri..ļaudis plēsušies, lamājušies un karojuši pa sētu.
2.2.pārn. Atrasties naidīgās attiecībās un paust tās runā, rīcībā.
PiemēriKaimiņi karo savā starpā.
3.Vērsties (pret kādu), vājinot (tā) ietekmi, spēku, cenšoties pakļaut (to) savai ietekmei.
PiemēriKarot ar dzērājiem.
3.1.Vērsties, cīnīties (pret ko nevēlamu).
PiemēriKarot pret aizspriedumiem.
4.Cīnīties (par kādu mērķi).
PiemēriKarot par savu taisnību.
5.parasti 3. pers.; pareti Cīnīties5.
PiemēriDivi cilvēki manī mājo, Divi dažādi raksturi karo: Pirmais - mūžīgi padara vāju, Otrs - ar milža stiprumu baro.
Avoti: 4. sējums