karodznieks
karodznieks -a, v.
karodzniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.novec. Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu. Karognesējs (1).
PiemēriRotu komandieri jāja zirgos. Karodznieki gāja katrs pret savu rotu pa šosejas malā iemītu taciņu.
- Rotu komandieri jāja zirgos. Karodznieki gāja katrs pret savu rotu pa šosejas malā iemītu taciņu.
- Čingizhans jāja.. miesassargu un karodznieku ielenkts.
- Čispa: Virsnieki, lai tie kuģos sev kāpj! Karodznieks kaujā lai karogu grābj!
1.1.Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, kas nes karogu.
Piemēri«Uz priekšu!» atskanēja pūlī. «Nešaus!» mudināja karoga nesējs [demonstrācijā 1905. gadā]. ..Karodznieki piegāja zaldātiem pavisam tuvu.
- «Uz priekšu!» atskanēja pūlī. «Nešaus!» mudināja karoga nesējs [demonstrācijā 1905. gadā]. ..Karodznieki piegāja zaldātiem pavisam tuvu.
2.reti Karognesējs2.
PiemēriPiecgades karodznieki. Tos sastapsit visos rūpnīcas.. cehos. Ap divarpus tūkstoši.. līdz 1974. gada nogalei jau beidza savus personiskos piecgadu plānus.
- Piecgades karodznieki. Tos sastapsit visos rūpnīcas.. cehos. Ap divarpus tūkstoši.. līdz 1974. gada nogalei jau beidza savus personiskos piecgadu plānus.
Avoti: 4. sējums