kārnīties
kārnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; apv.
Kārpīties, kašņāties.
PiemēriVistas tā kārnās, ka zemes iet pa gaisu.
- Vistas tā kārnās, ka zemes iet pa gaisu.
- Ērzelis kārnās.
- Ko nu te kārnies (jaucies)..
Avoti: 4. sējums