Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
karojošs
karojošs -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → karot.
2.Tāds, kas nesamierināmi cīnās (pret ko).
PiemēriEduards Veidenbaums!.. Tāds ir šī domātāja - karojošā materiālista un ateista vārds.
2.1.Tāds, kurā izpaužas nesamierināma cīņa (pret ko).
PiemēriKarojošais materiālisms.
Avoti: 4. sējums