karot
karot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām).
PiemēriKaroja ilgi, beidzot ķēniņš pats pirmais krita, tad krita burvis un ķēniņa karaspēks.
- Karoja ilgi, beidzot ķēniņš pats pirmais krita, tad krita burvis un ķēniņa karaspēks.
- Roma gan zaudēja kaujas, Bet nebeidza karot, līdz veica..
- ..Nekaros zeme pret zemi, bet visas pret tumsu ies cīņā..
1.1.Piedalīties karā, cīnīties karā (par cilvēkiem, karaspēku).
PiemēriNo nāves viņa nebaidījās, jo par to nebija laika domāt - vajadzēja karot un starpbrīžos atpūsties.
- No nāves viņa nebaidījās, jo par to nebija laika domāt - vajadzēja karot un starpbrīžos atpūsties.
- «Pirmīt jūs man prasījāt, kur esmu karojis. Tagad gribu atbildēt: karu uzsāku uz šī paša lielceļa, pa kuru braucām.»
- Cīņas ieilgšana Kurzemē izskaidrojama ar to, ka pret mums karoja kaujas spējīgas kadru armijas, kas gandrīz nemaz nebija cietušas iepriekšējās kaujās.
- pārn. Kaut arī mēs [riteņbraucēji] katrs «karojām» par savu vietu, tomēr bijām draugi.
1.2.Norisināties karadarbībai.
Piemēri«Tava vieta ir tur, kur karo..»
- «Tava vieta ir tur, kur karo..»
2.Censties pieveikt, uzvarēt (dzīvniekus), parasti ar ieročiem.
PiemēriAtkarodams mežam zemi un iekārtodams tīrumus, zemnieks pastāvīgi cīnās ar dabu un karo ar meža zvēriem, kas apdraud un posta viņa iekopto dzīvi.
- Atkarodams mežam zemi un iekārtodams tīrumus, zemnieks pastāvīgi cīnās ar dabu un karo ar meža zvēriem, kas apdraud un posta viņa iekopto dzīvi.
2.1.Censties ar fizisku spēku (kādu) pieveikt, pārspēt (parasti ķildojoties).
Piemēri..ļaudis plēsušies, lamājušies un karojuši pa sētu.
- ..ļaudis plēsušies, lamājušies un karojuši pa sētu.
2.2.pārn. Atrasties naidīgās attiecībās un paust tās runā, rīcībā.
PiemēriKaimiņi karo savā starpā.
- Kaimiņi karo savā starpā.
3.Vērsties (pret kādu), vājinot (tā) ietekmi, spēku, cenšoties pakļaut (to) savai ietekmei.
PiemēriKarot ar dzērājiem.
- Karot ar dzērājiem.
- Karot ar brāķdariem.
- ..Veidenbaums ar brāli Kārli neatlaidīgi karojuši ar pagasta lielmanīgajiem varas vīriem, muižniekiem un mācītājiem..
- Turienes [Latgales] puiši bieži uzstājās tautas sapulcēs ar drošām, buržuāzisko Latviju apsūdzošām runām, karoja ar aizsargiem un vietējiem varasvīriem.
- Arī sienas avīze «Skolas balss» neatlaidīgi karo ar sliņķiem un skolas dzīves traucētājiem, izzobojot tos jautrās karikatūrās.
3.1.Vērsties, cīnīties (pret ko nevēlamu).
PiemēriKarot pret aizspriedumiem.
- Karot pret aizspriedumiem.
- Vai nebija teātrim jo nopietni jākaro pret to didaktiku un reizē pat zināmu shematismu, kas piemīt.. lugai..?
- «Jāā, meit, ar netīrību jākaro. Bet ar to tiek galā.»
- Cik grūti viņam arī nācās karot vecuma dienās pret mūža veco paradumu [smēķēšanu], bet tomēr viņš atturējās.
4.Cīnīties (par kādu mērķi).
PiemēriKarot par savu taisnību.
- Karot par savu taisnību.
- ..viņš [Beļinskis] prasīja, lai jaunā dzeja būtu īstenības, dzīves dzeja, viņš karoja par reālismu.
- «Tu uzstāj, nepadodies.» - «Ak...» Valda gari novelk. «Kādam tikpat jāiet [atvaļinājumā] rudenī. ..Ko es tur iešu karot.»
5.parasti 3. pers.; pareti Cīnīties5.
PiemēriDivi cilvēki manī mājo, Divi dažādi raksturi karo: Pirmais - mūžīgi padara vāju, Otrs - ar milža stiprumu baro.
- Divi cilvēki manī mājo, Divi dažādi raksturi karo: Pirmais - mūžīgi padara vāju, Otrs - ar milža stiprumu baro.
Avoti: 4. sējums