paburzīties
paburzīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
1.Mazliet, daļēji saburzīties.
PiemēriMētelis ceļā paburzījies.
- Mētelis ceļā paburzījies.
- Paburzījusies kleita.
1.1.pārn.; sar. Pabūt un pierast, iejusties (kur), pielāgoties apkārtnei, sabiedrības videi.
PiemēriAnniņa bija izaugusi par lielu meitu. Paburzījusies mazliet vairāk skolā nekā tēvs un māte, viņa sāka strādāt pie saimniekiem.
- Anniņa bija izaugusi par lielu meitu. Paburzījusies mazliet vairāk skolā nekā tēvs un māte, viņa sāka strādāt pie saimniekiem.
Avoti: 6-1. sējums