paburkšķēt
paburkšķēt -burkšķu, -burkšķi, -burkšķ, pag. -burkšķēja
paburkšēt -burkšu, -burkši, -burkš, pag. -burkšēja; intrans.; retāk
1.parasti 3. pers. Neilgu laiku, mazliet burkšķēt.
PiemēriMotors kādu laiku paburkšķ.
- Motors kādu laiku paburkšķ.
2.sar. Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.
Piemēri..Sīmanis dažu labu reizi paburkšķ,.. ja viņam kaut kas nav pa prātam.
- ..Sīmanis dažu labu reizi paburkšķ,.. ja viņam kaut kas nav pa prātam.
- Andrejs ir pasauss un nedaudz mēdz paburkšķēt..
Avoti: 6-1. sējums