paburzīt
paburzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet burzīt.
PiemēriJa sieviete pērk audumu, viņa to nedara tikai tāpēc, ka tas ir moderni rūtains vai puķains. Viņa patausta to, paburza, painteresējas, no kā tas austs..
1.1.Paberzēt, arī paspaidīt, paņurcīt (parasti ātri, steigā).
PiemēriViņš paburzīja saujā viņas pirkstus un ātri noskūpstīja.
Avoti: 6-1. sējums