pabūve
pabūve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Tas (piemēram, celtnes daļa), kas ir pabūvēts zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPabūves baļķi.
- Pabūves baļķi.
- Uzstādīts [brīvdabas muzejā] dzīvojamās ēkas senākais tips - slietenis. Tālāk redzams slietenis ar ēkas stāva pabūvi..
Avoti: 6-1. sējums