pacēlājs
pacēlājs -a, v.
pacēlāja -as, s.
1.Pastāvīgs, aktīvs darītājs → pacelt.
2.v. Ierīce (kā) pacelšanai.
PiemēriLakstu pacēlājs.
- Lakstu pacēlājs.
- Biešu pacēlājs.
- Lai savāktu sēklas un iegūtu labus potzarus no gariem elites kokiem, izmanto speciālus kāpšļus un pacēlājus, kā arī citas īpašas ierīces.
- Katrā [Austrijas] kalnu pilsētiņā ir savs slēpošanas klubs. Par tā biedru var kļūt jebkurš iedzīvotājs.. Tas dod tiesības jebkurā valsts kalnu centrā izmantot pacēlājus...
- Sevišķi uzmanīgi vāksim saveldrējušos labību, īpaši rudzus. Obligāti lietojami veldres pacēlāji.
Avoti: 6-1. sējums