bezjūtīgs
bezjūtīgs -ais; s. -a, -ā
bezjūtīgi apst.
1.Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot. Tāds, kas nejūt līdzi citiem.
PiemēriBezjūtīgs cilvēks.
- Bezjūtīgs cilvēks.
- Bet Zoržs neraud. Paliek ciets un ārēji bezjūtīgs.
1.1.Tāds, Aurā izpaužas jūtu, pārdzīvojuma vai līdzjūtības trūkums.
PiemēriBezjūtīga attieksme.
- Bezjūtīga attieksme.
- Bezjūtīgi vārdi.
- Bet Marija savādā bezjūtīgā stingumā gausi ēd pīrāgu pēc pīrāga, nemanīdama to garšu.
- Mēs.. jūtam šo autores mīlu un naidu, ticam tās vārdiem, jo tie nav vienaldzīgi un bezjūtīgi.
Avoti: 2. sējums