Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezjūtīgs
bezjūtīgs -ais; s. -a, -ā
bezjūtīgi apst.
1.Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot. Tāds, kas nejūt līdzi citiem.
PiemēriBezjūtīgs cilvēks.
1.1.Tāds, Aurā izpaužas jūtu, pārdzīvojuma vai līdzjūtības trūkums.
PiemēriBezjūtīga attieksme.
Avoti: 2. sējums