bezjēdzība
bezjēdzība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → bezjēdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriInstrukcijas bezjēdzība.
- Instrukcijas bezjēdzība.
- Nonākt līdz bezjēdzībai.
- ..radās vēlēšanās izsmiet visu šo sīkpilsoniskās dzīves bezjēdzību, visu apkārtējo cilvēku muļķību.
2.Runa, rīcība ar muļķīgu, bieži apkaunojošu, aizskarošu raksturu.
PiemēriSarunāt bezjēdzības.
- Sarunāt bezjēdzības.
- Nāca [dzīvoklī] sveši vīrieši, dzēra, un zēnam vajadzēja noskatīties visādās bezjēdzībās.
Avoti: 2. sējums