bezierunu
bezierunu ģen., nelok.
Tāds, kas nav saistīts ar ierunām, iebildumiem, nosacījumiem.
PiemēriHitleriešu barveži.. bija spiesti parakstīt aktu par pilnīgu bezierunu kapitulāciju.
- Hitleriešu barveži.. bija spiesti parakstīt aktu par pilnīgu bezierunu kapitulāciju.
- ..jāorganizē stingra sistēma, kura nodrošina jebkura lēmuma bezierunu izpildi.
- ..viņš bija sajūsminājies par šīs [dekrētu] valodas bezierunu kategoriskumu un šīs domas tiešumu.
Avoti: 2. sējums