silt
silt silstu, silsti, silst, pag. silu; intrans.
1.Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
PiemēriGaiss silst.
1.1.Būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriKājas silst pie krāsns.
Stabili vārdu savienojumiGalva silst.
1.2.Kļūt siltam berzes rezultāta (par priekšmetiem).
PiemēriSilstošs gultnis.
2.parasti 3. pers. Būt, arī kļūt tādam, no kura izplatās siltums (par gaismas, siltuma avotu).
PiemēriSirds man tik pilna žēlām atmiņām: Tur dzimtenē silst siltāk saules stari, Un maigāk lietutiņš tur zemē līst..
3.reti Izjust vēlēšanos, ilgoties (pēc kā).
PiemēriTās [dziesmas] dziedāt karstiem jaunekļiem, Kas silst priekš taisna kara..
Stabili vārdu savienojumiPrāts (arī sirds) silst (arī nesas, velk). Sirds (arī sirdī) silst.
Avoti: 7-1. sējums