pielūgt
pielūgt -lūdzu, -lūdz, -lūdz, pag. -lūdzu; trans.
1.Lūdzot, laipni izturoties, censties panākt (no kāda) vēlamu rīcību.
PiemēriTo dziesmu Vladimirs nespēlē vairs nekad. Nav pielūdzams, nav pierunājams.
- To dziesmu Vladimirs nespēlē vairs nekad. Nav pielūdzams, nav pierunājams.
- Nu pielūdzu meitas māti, nu būs jauna līgaviņa.
- Siltā, saulainā laikā ūdens virspusē.. uznāk karpas, taču ēsmu tur paņemt tās tomēr nav pielūdzamas.
- pārn. ..domas ir nepielūdzamas, tās pašas izvēlas brīdi, kad ierasties un kad aiziet.
- pārn. Kāds nepielūdzams paradokss - no tā, kas daudz dara, prasa arvien vairāk un vairāk...
1.1.intrans.
Piemēri«..Pēteris jau tā vēl pielūdza, lai tevis neaizmirstot... bērēs lai lūdzot.»
- «..Pēteris jau tā vēl pielūdza, lai tevis neaizmirstot... bērēs lai lūdzot.»
2.Izjust un izpaust (pret kādu) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību. Dievināt.
Piemēri«Vai tiešām jūs viņu tik augstu vērtējat?» - «Augstu? Es viņu dievinu! Es viņu pielūdzu. Viņš ir vienīgais, kurš augstu nes idejas lāpu.»
- «Vai tiešām jūs viņu tik augstu vērtējat?» - «Augstu? Es viņu dievinu! Es viņu pielūdzu. Viņš ir vienīgais, kurš augstu nes idejas lāpu.»
- Mēs bijām daudzi. Jānis bija viens un tika palutināts, apbrīnots, pat pielūgts.
3.parasti savienojumā «pielūgt dievu»; rel. Pievērsties (dievam) ar lūgšanu.
Piemēri«Ja tu vēlies dievu pielūgt ar mani, tad meties ceļos, mans bērns.»
- «Ja tu vēlies dievu pielūgt ar mani, tad meties ceļos, mans bērns.»
Avoti: 6-2. sējums