pielocīt
pielocīt -loku, -loki, -loka, pag. -locīju; trans.
1.Vairākkārt lokot, mazliet pieliekt (parasti augus, to daļas).
PiemēriJā, tā bij tā pati vecā liepu gatve. Zāli aizaugusi, retās riteņu sliedes to tikai vietvietām pielocījušas.
1.1.pārn. Piespiest (kādu) mainīt savus uzskatus, piespiest piekāpties.
PiemēriEs viņam centos iestāstīt, ka tas savas sargājamās ēkas droši var pamest Dieva ziņā.. Bet vecītis nebija pielokāms.
2.Lokot pievirzīt (piemēram, priekšmetu, tā daļu pie kā, kam klāt).
PiemēriMūrējot skursteni, tam visapkārt.. atstāj rievu, kurā ielaiž un pieloka skārdu.
Stabili vārdu savienojumiPielocīt (dziesmu, dzejas, zināšanu u. tml.) pūru. Pielocīt (pilnu) vēderu.
Avoti: 6-2. sējums