pielīst
pielīst -lienu, -lien, -lien, pag. -līdu; intrans.
1.Lienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) — par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
PiemēriČūska pielīduši pie celma.
1.1.Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPielīst uz vēdera pie ierakumiem.
2.Lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriArtūrs piecēlās kājās un bikli tuvojās mājai. Slēpdamies aiz krūmiem, viņš pielīda pie loga.
3.parasti divd. formā: pielīdis; pareti Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā.
PiemēriArājam grūtas kājas, pilnas smilšu pielīdušas.
4.sar. Pielabināties, izpatikt (kādam), parasti savtīgos nolūkos.
Piemēri..Osu Jānis pieņemts par pārcēlāju. Daudzi viņu par to apskauda un paklusām runāja, ka viņš protot kungiem pielīst.
Avoti: 6-2. sējums