pielobīt
pielobīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Nolobīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPielobīt daudz zirņu.
1.1.Nolobīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
PiemēriJēkabs bij pielobījis pilnu šķīvi ar pupām.
2.Lobot papildināt (kā daudzumu).
PiemēriPielobīt vēl zirņus klāt.
Avoti: 6-2. sējums