pielūdzējs
pielūdzējs -a, v.
pielūdzēja -as, s.
1.Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
PiemēriVienreiz Lita atbrauca ar savu pielūdzēju. Šis bija slaids jauneklis glītu, tikai pabālu seju, un.. skaidri redzams, ka iemīlējies ne pa jokam.
2.Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
Piemēri..viņam [aktierim] jau toreiz netrūka ne puķu, ne vēstuļu, ne pielūdzēju.
Avoti: 6-2. sējums