pieluncināties
pieluncināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.; sar.
Pielabināties, pieglaimoties.
PiemēriVēl vairāk viņi [kapitālisti] cerēja no šiem upuriem: pieluncināties patvaldības varenajiem, ka tie pēc spožās uzvaras uzdāvinātu latviešiem, tas ir, lauku un pilsētas privātīpašniekiem, dažas, pašlaik tikai vācu kungiem atļautas ekspluatācijas tiesības.
Avoti: 6-2. sējums