pieļaut
pieļaut -ļauju, -ļauj, -ļauj, pag. -ļāvu; trans.
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, īstenojas.
PiemēriKrustiņš: Es jau tev sacīju: precēšu Matildi, tad viss atkal būs kārtībā. - Māte: Un tu domā, ka tēvs to pieļaus?
2.Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam).
Piemēri«Un kāpēc būtu jānodzīvo? Šķiros - un viss. Kļūda, kas pieļauta ar šīm laulībām, būs izlabota...»
2.1.Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju).
Piemēri..viņa nespēj pieļaut ne domu, ka viņas dēls varētu būt kaut kādā ziņā vainīgs.
3.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams.
PiemēriZivtiņa peld, līkumus liekdama, cik to pieļauj īsā [makšķeres] saite..
Avoti: 6-2. sējums