pieļāvīgs
pieļāvīgs -ais; s. -a, -ā
pieļāvīgi apst.
1.Tāds, kas neiebilst, nepretojas, pakļaujas. Piekāpīgs.
Piemēri..kad Rūdolfs [Blaumanis] jau bija ieguvis zināmu ievērību literatūrā, māte kļuva pieļāvīgāka un Rūdolfs pirka grāmatas pēc patikas.
- ..kad Rūdolfs [Blaumanis] jau bija ieguvis zināmu ievērību literatūrā, māte kļuva pieļāvīgāka un Rūdolfs pirka grāmatas pēc patikas.
- Man vairāk patīk atturīgas, pat spurainas, nevis pieļāvīgas, kaut arī cildenu jūtu pārņemtas meitenes.
- Ķerubniece acīmredzot nebija no tām sievām, kas, reiz izklaigājusies, norimstas un kļūst pieļāvīgāka.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..balss negribot kļuva klusāka, pieļāvīgāka..
- ..balss negribot kļuva klusāka, pieļāvīgāka..
Avoti: 6-2. sējums