pieļāvums
pieļāvums -a, v.
1.Doma, ideja, spriedums par kā iespējamu, varbūtēju pastāvēšanu (kādos apstākļos).
PiemēriKas viņai zināms par otra cilvēka pasauli? Tikai noģiedas, tikai pieļāvumi, tikai atskārsme..
- Kas viņai zināms par otra cilvēka pasauli? Tikai noģiedas, tikai pieļāvumi, tikai atskārsme..
2.Atzinums, saskaņā ar kuru kas var, arī drīkst būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
PiemēriMērījumu kļūdas pieļāvīgums.
- Mērījumu kļūdas pieļāvīgums.
3.parasti vsk.; val. Gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
PiemēriPieļāvuma apstākļa palīgteikums.
- Pieļāvuma apstākļa palīgteikums.
- Pieļāvuma attieksme.
- Pieļāvuma nozīmes nokrāsa.
- Pieļāvuma saikļiem kaut, kaut arī, kaut gan, lai, lai arī, lai gan dažreiz sinonīms var būt saiklis ja kopā ar arī: ja arī..
Avoti: 6-2. sējums