pielipt
pielipt -līpu, -līpi, -līp, pag. -lipu; intrans.
1.Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
PiemēriPie zābakiem pielipuši dubļi.
1.1.Piesaistīties (pie kā, kam klāt), parasti mitruma iedarbībā.
Piemēri..viss viņa tumšais krekls bija izmircis un pielipis pie auguma.
1.2.Piesaistīties (pie kā, kam klāt) — par putekļiem, gružiem u. tml.
PiemēriTēvs pasniedzās un noņēma [meitas] mugurai pielipušu pienenes pūciņu..
1.3.parasti divd. formā: pielipis. Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu).
PiemēriViņš tikai redz puiša zvīņām pielipušo bārdu, zibošos zobus un vējā sajauktos matus.
1.4.pārn. Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) — par cilvēkiem.
PiemēriSalonos pasažieri liptin pielipa pie [lidmašīnas] iluminatoriem, priecādamies par zilgansudraboto Araratu..
1.5.pārn. Būt nekustīgi pievērstam (kam) — par acīm, skatienu.
PiemēriSvešais panākas vairāk telpas vidū, un puiku acis tūlīt pat pielīp viņa spodrajiem, garajiem zābakiem un galifē biksēm.
1.6.pārn. Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt.
PiemēriKarpatos aizkustina mājiņas augstu kalnos, pielipušas tiem kā bezdelīgu ligzdas..
1.7.pārn. Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
Piemēri«Pagājušo nedēļu.. es sastapu Vildi uz ielas.. Viņš man pielipa, staigāja līdzi.»
2.parasti 3. pers. Izraisīties organismā inficēšanās ceļā (par slimību).
PiemēriPielīp masalas.
2.1.pārn. Tiekot pārņemtam, izraisīties, rasties (kādā) — par cita cilvēka psihisko stāvokli, īpašībām u. tml.
Piemēri..tēva uztraukums pielipa arī man.
2.2.pārn. Tikt pārņemtam, piesavinātam (piemēram, par vārdiem, skaņām).
Piemēri«Jādzīvo vien ir,» Miks nopietni teica, pie sevis nodomādams, ka šis sakāmais viņam pielipis no Teda..
Stabili vārdu savienojumi(Kādam) pielīp pie pirkstiem (arī pie nagiem). Kā pielipis. Pielīp (klāt) kā dadzis (retāk piķis).
Avoti: 6-2. sējums