pielīt
pielīt parasti 3. pers., -līst, pag. -lija; intrans.
1.Līstot lietum, izveidoties no lietus lāsēm (parasti par peļķēm).
PiemēriUģis atāva kājas un izmetās pagalmā. Bradāja pa sētsvidū pielijušajām pančkām, ka šļakstēja vien.
1.1.Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
PiemēriPielijuši lauki.
1.2.Līstot lietum, samirkt, piesūkties ar mitrumu (piemēram, par augiem, to daļām); līstot lietum, kļūt mitram (piemēram, par augiem kādā platībā).
PiemēriIeiet pielijušā mežā.
1.3.Līstot lietum, papildināties ar ūdeni (par ūdenstilpēm).
PiemēriPielijuši upe.
2.Līstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
PiemēriMuca pielijuši ar ūdeni.
2.1.Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) — par kādu virsmu.
PiemēriEs slauķu pielijušo grīdu.
2.2.Pārklājoties, piesūcoties (ar rasu, miglu), kļūt mitram.
PiemēriNo rītiem, kad zāle vēl bija rasas pielijuši, puiši appļāva malas un krūmiem pieaugušos meža kaktus.
2.3.Pārklāties, piepildīties (ar asarām) — par acīm.
PiemēriSolvitas lūpu kaktiņi notrīsēja, acis pielija asarām.
3.Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) — par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu.
PiemēriZenta pagrieza elektrības slēdzi, un no griestu oranžās lustras telpa pielija ar nespodru gaismu.
3.1.Par skaņu.
Piemēri..visa verandā pielīst pilna ar viņas skanīgajiem smiekliem.
3.2.pārn. Nonākot (kādā fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī), tikt pārņemtam (ar to).
Piemēri..viss ķermenis pielija ar smagu nogurumu, tik smagu, ka vairs negribējās pirkstu pakustināt.
Stabili vārdu savienojumiSirds pielīst.
Avoti: 6-2. sējums