izjusts
izjusts -ais; s. -a, -ā
izjusti apst.
1.Divd. → izjust.
2.Tāds, kurā izpaužas dziļš pārdzīvojums, dziļas jūtas.
PiemēriIzjusts dabas tēlojums.
- Izjusts dabas tēlojums.
- Izjusts dziedājums.
- Izjusti vārdi.
- Sekoja.. Čaikovska variācijas, kuru.. skanrakstā gribējās bez gala klausīties kā kādā saviļņojošā, līdz sirds dziļumiem izjustā stāstījumā.
- Garām upes un lielceļi mirdz, Meži augstu met zaļganas liesmas, - Un pie visa man apstājas sirds, Prasot jaunas un izjustas dziesmas.
- ..[žurnālists] nolēma tēlojumā iepīt arī nelielu sadzīves ainiņu - lai būtu vēl siltāk, izjustāk, lai aiz formulām, kā saka, nepazustu dzīvais cilvēks.
Avoti: 3. sējums