ieredzēt
ieredzēt -redzu, -redzi, -redz, pag. -redzēju; trans.
1.Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
PiemēriLabi ieredzēts cilvēks.
1.1.parasti nolieguma formā vai savienojumā ar «nevarēt». Izjust nepatiku (piemēram, pret parādību, norisi). Nevarēt paciest.
PiemēriĶirurgs Avots pieiet pie loga un.. asi saka: «Nemīlu naktis. Es tās neieredzu. Nīstu tumsu.»
Stabili vārdu savienojumiNeieredzēt (arī nevarēt ieredzēt) ne acu galā.
Avoti: 3. sējums