atklausīties
atklausīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; parasti nenoteiksmē; refl.; parasti nolieguma teikumos
1.Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
PiemēriNu.. [tirgū] jau netrūkst ne vēršu, ne cūku, ne jēru, ne sivēnu, bļauj, blēj un kviec no visām pusēm, ka ne atklausīties..
2.Klausīties ilgi ar patiku, neapnīkstot.
Piemēri..meitu pulks.. sāk tik jauki dziedāt, ka nemaz atklausīties.
Avoti: 1. sējums