Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atkliegt
atkliegt -kliedzu, -kliedz, -kliedz, pag. -kliedzu; trans.
1.Ļoti skaļā balsī atbildēt.
PiemēriVainīgais ierēdnis izlicies samulsis un murminājis: «Lūdzu piedošanu, pastmeistara kungs, es domāju, ka tas mans draugs.» - «Nevajag domāt, bet vajag zināt!» dusmās atkliedzis Ķers [pastmeistars]..
1.1.intrans.
PiemēriKārlsonu māte tikai pirmo pusi bij dzirdējusi. Atkliedza, kā paradusi, rupjā vīrieša balsī, nemaz neapģizdama pati, ka kliedz..
Avoti: 1. sējums