atkliegt
atkliegt -kliedzu, -kliedz, -kliedz, pag. -kliedzu; trans.
1.Ļoti skaļā balsī atbildēt.
PiemēriVainīgais ierēdnis izlicies samulsis un murminājis: «Lūdzu piedošanu, pastmeistara kungs, es domāju, ka tas mans draugs.» - «Nevajag domāt, bet vajag zināt!» dusmās atkliedzis Ķers [pastmeistars]..
- Vainīgais ierēdnis izlicies samulsis un murminājis: «Lūdzu piedošanu, pastmeistara kungs, es domāju, ka tas mans draugs.» - «Nevajag domāt, bet vajag zināt!» dusmās atkliedzis Ķers [pastmeistars]..
- «Kur tu mani vedīsi?» Elza kliedza Mirdzai pie auss. «Aizbrauksim pie Ērika, tad redzēsim, kur tālāk,» atkliedza Mirdza.
1.1.intrans.
PiemēriKārlsonu māte tikai pirmo pusi bij dzirdējusi. Atkliedza, kā paradusi, rupjā vīrieša balsī, nemaz neapģizdama pati, ka kliedz..
- Kārlsonu māte tikai pirmo pusi bij dzirdējusi. Atkliedza, kā paradusi, rupjā vīrieša balsī, nemaz neapģizdama pati, ka kliedz..
Avoti: 1. sējums