atklīst
atklīst -klīstu, -klīsti, -klīst, pag. -klīdu; intrans.
1.Klīstot atkļūt, atnākt šurp. imperf. Klīst šurp. Klīstot atkļūt, atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriKo Tedis tik vēlā pievakarē atklīdis.. šajā nostūrī?
1.1.pārn. Izplatoties atkļūt (par ziņām, valodām).
PiemēriAinis [zēns] turējās tuvāk jaunajam mežzinim Gundaram Silabebrim, par kuru pat līdz skolai bija atklīdušas leģendas.
1.2.pārn. Par skaņām.
PiemēriTikai klusa šalkoņa [vakarā] atklīda no tālienes, no krācēm, un tā liecināja, ka miers ir mānīgs.
2.pareti Klīstot atšķirties (no kā). Noklīst.
PiemēriGovs atklīdusi no bara.
Avoti: 1. sējums