atklīst
atklīst -klīstu, -klīsti, -klīst, pag. -klīdu; intrans.
1.Klīstot atkļūt, atnākt šurp. imperf. Klīst šurp. Klīstot atkļūt, atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriKo Tedis tik vēlā pievakarē atklīdis.. šajā nostūrī?
- Ko Tedis tik vēlā pievakarē atklīdis.. šajā nostūrī?
- Kas te varēja brikšķināties, vai kāds vilks būtu atklīdis?
1.1.pārn. Izplatoties atkļūt (par ziņām, valodām).
PiemēriAinis [zēns] turējās tuvāk jaunajam mežzinim Gundaram Silabebrim, par kuru pat līdz skolai bija atklīdušas leģendas.
- Ainis [zēns] turējās tuvāk jaunajam mežzinim Gundaram Silabebrim, par kuru pat līdz skolai bija atklīdušas leģendas.
- Līdz mežu un purvu ieskautās sādžas ļaužu ausīm vienreiz atklīda ziņa par vecās valdības gāšanu.
1.2.pārn. Par skaņām.
PiemēriTikai klusa šalkoņa [vakarā] atklīda no tālienes, no krācēm, un tā liecināja, ka miers ir mānīgs.
- Tikai klusa šalkoņa [vakarā] atklīda no tālienes, no krācēm, un tā liecināja, ka miers ir mānīgs.
- Tikai skanīgajam pavasara rītam jāpateicas, ka šāvienu troksnis atklīst līdz zēnu ausīm.
2.pareti Klīstot atšķirties (no kā). Noklīst.
PiemēriGovs atklīdusi no bara.
- Govs atklīdusi no bara.
- Migliņā es atklīdu No labiem ļautiņiem.
Avoti: 1. sējums