atklausīties
atklausīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; parasti nenoteiksmē; refl.; parasti nolieguma teikumos
1.Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
PiemēriNu.. [tirgū] jau netrūkst ne vēršu, ne cūku, ne jēru, ne sivēnu, bļauj, blēj un kviec no visām pusēm, ka ne atklausīties..
- Nu.. [tirgū] jau netrūkst ne vēršu, ne cūku, ne jēru, ne sivēnu, bļauj, blēj un kviec no visām pusēm, ka ne atklausīties..
- «Neskaiti pātarus!» Zirdziņš uzbruka Knislim. «Visu laiku burkšķ.., ne atklausīties nevar...»
2.Klausīties ilgi ar patiku, neapnīkstot.
Piemēri..meitu pulks.. sāk tik jauki dziedāt, ka nemaz atklausīties.
- ..meitu pulks.. sāk tik jauki dziedāt, ka nemaz atklausīties.
Avoti: 1. sējums