bēdāt
bēdāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.intrans. Izjust nemieru (kā dēļ), uztraukties. Bēdāties.
Piemēri«..gan ej atpakaļ. Man rūp, ka tu [meitene] tik tālu brauc līdzi,» māte.. ierunājās. - «..Skriešu atpakaļ kā putns. Kas tad tur ko bēdāt.»
1.1.Raizēties, rūpēties (par ko).
PiemēriBēdāt par mantu.
1.2.Bīties (no kā), uztraukties (par ko).
PiemēriUn, ja mēs kādreiz uzvarējām ienaidnieku, kurš bija trīskārt stiprāks par mums, tad tikai tāpēc, ka nekā nebijāmies un ne par ko nebēdājām.
1.3.Būt izmisušam, nelaimīgam.
Piemēri«..[maizi] viņš [suns] ir izrāvis meitenei no rokām... Bet tu, bērniņ, nebēdā, nāc, dabūsi citu maizīti.»
2.intrans. Gādāt, rūpēties (par ko).
PiemēriBēdāt par ģimeni.
3.trans. Savienojumā ar «bēda», «bēdas»: raizēties (par ko svarīgu).
PiemēriIngus saka: «Kas man tā jūsu zeme... Man viena galva, viena bēda.» Bet tēvs šim tad atbild: «Būs sieva un bērni, bēdāsi mūsu bēdu.»
Avoti: 2. sējums