Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
jaust
jaust jaušu, jaut, jauš, pag. jautu, arī jaužu, jaud, jauž, pag. jaudu; trans.
1.Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu). Nojaust.
PiemēriMāsa skaļi iesmejas, un nu arī Vineta sāk jaust, ka noticis kas neikdienišķs..
  • Māsa skaļi iesmejas, un nu arī Vineta sāk jaust, ka noticis kas neikdienišķs..
  • Tikko nojaušama, vairāk minama, nekā skaidri aptverama, kaut kur aiz tālēm līgo.. dzīves saskaņa. Viņam liekas, pirmo reizi viņš to tik noteikti jauš.
  • Jauzdams lielās dzīves spēku, Mārtiņš dodas uz pilsētu..
1.1.Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
Piemēri«Olimpia», viņš bija saburtojis.. vairs tikko jaušamu uzrakstu.
  • «Olimpia», viņš bija saburtojis.. vairs tikko jaušamu uzrakstu.
  • Dīvaini valdzinoša ir meža dziesma. ..no tikko jaušamas lapu sanoņas klusā vasaras vakarā līdz vētras kaucieniem un aukas dārdiem..
1.2.Just, pamanīt.
PiemēriDzejolī jaušams spēcīgs muzikālais elements.
  • Dzejolī jaušams spēcīgs muzikālais elements.
  • Bet zem ledus vāka jaušams pavasara ūdeņu nemiers.
  • ..Sijāta balsī nejauda parasto atvainošanos..
Avoti: 4. sējums