jausties
jausties parasti 3. pers., jaušas, pag. jautās, arī jaužas, pag. jaudās; refl.
1.Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi).
PiemēriMežā jaudās klusa čaboņa.
1.1.Šķist, likties.
PiemēriIeliņas smilts zem kājām jaudās patīkami cieta..
1.2.Būt jūtamam, pamanāmam.
PiemēriViņas prieks jaušas viņas optimismā un lielajās, labajās acīs.
Avoti: 4. sējums