jaust
jaust jaušu, jaut, jauš, pag. jautu, arī jaužu, jaud, jauž, pag. jaudu; trans.
1.Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu). Nojaust.
PiemēriMāsa skaļi iesmejas, un nu arī Vineta sāk jaust, ka noticis kas neikdienišķs..
1.1.Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
Piemēri«Olimpia», viņš bija saburtojis.. vairs tikko jaušamu uzrakstu.
1.2.Just, pamanīt.
PiemēriDzejolī jaušams spēcīgs muzikālais elements.
Avoti: 4. sējums