jautrība
jautrība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → jautrs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKad viņi tēlo jautrību, viņi ir pārāk jautri gandrīz vai traki aiz gavilēm - tik jautri cilvēki nemēdz būt.
2.Vispārināta īpašība → jautrs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriZilajās acīs zem tumšajām uzacīm dzirkst jautrība, lūpas rotā smaids. Tā vien liekas, tūlīt atskanēs kāds līksms joks.
3.Vispārināta īpašība → jautrs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBez jautrības uz kuģa nepaiet neviena diena. Zvejas vīru humoru netraucē ne vētra, nedz arī nemīlīgs laiks.
Avoti: 4. sējums