Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jautrs
jautrs -ais; s. -a, -ā
jautri apst.
1.Tāds, kam raksturīgas priecīgas emocijas. Arī dzīvespriecīgs.
PiemēriSlāpē bija pazīstams kā omulīgs, jautrs cilvēks,.. mūžam pie laba prāta, atjautīgs, mīlēja jokus un stāstīja anekdotes..
1.1.Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvniekiem).
PiemēriJautrs kucēns.
1.2.pārn. Straujš (piemēram, par ūdens, gaisa plūsmu).
PiemēriPār Havannu savilcies pērkona negaisa mākonis, un lietus šļāc jautrām strūklām.
2.Tāds, kurā izpaužas priecīgas emocijas, arī dzīvesprieks.
PiemēriJautri smiekli.
2.1.Tāds, kurā izpaužas (dzīvnieku) draiskulība, kustīgums.
PiemēriNetālajā šķūnī stirniņai sienā ierīkoja siltu guļas vietu. Nākamās dienas rītā viņi atrada izglābto jautri lēkājam.
3.Tāds, kas ir saistīts ar jokiem, smiekliem.
PiemēriJautrs brauciens.
3.1.Tāds, kas izraisa priecīgu noskaņu.
PiemēriJautrs maršs.
Stabili vārdu savienojumi(Būt) jautrā prātā (arī dūšā). Jautrs miegs.
Avoti: 4. sējums