aprast
aprast -rodu, -rodi, -rod, pag. -radu.
1.intrans. Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
PiemēriGrūti aprast ar sāpēm.
- Grūti aprast ar sāpēm.
- Aprast ar jaunajiem darba apstākļiem.
- Aprast ar domām par šķiršanos.
- Cilvēki pamazām aprod ar bargo klimatu, organisms pielāgojas zemajai temperatūrai..
- Mēs ar aizbildņiem neesam apraduši dzīvot.
- ..ar laiku viņa aprada ar nenovēršami notikušo [meitas precībām], un darbīgais, allaž priecīgais znots viņai pat iepatikās.
1.1.Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
PiemēriAprast svešajā vietā.
- Aprast svešajā vietā.
- Aprast jaunajā kolektīvā.
- Pirmajā acumirklī es biju pavisam apdullis [dzirnavās]. Man likās, ka arī es nestāvu mierā, bet griežos un lokos... Bet drīz vien es apradu šai ellē.
1.2.Pierodot pielāgoties (parasti par maņu orgāniem).
PiemēriAusis aprod ar vienmuļo troksni un to it kā vairs nedzird.
- Ausis aprod ar vienmuļo troksni un to it kā vairs nedzird.
- Pamazām acis aprod ar meža tumsu. Jau skaidri var atšķirt egļu un ošu pelēki melnos augumus..
- Tikai pamazām acis aprod ar istabas krēslu un var skaidri saskatīt aiz galda stāvošo cilvēku.
- Pa atvērtajām durvīm būdas pustumsā ieplūda rēna gaisma. Pēc spilgtā saules spožuma acis pamazām aprada un sāka atšķirt priekšmetus.
1.3.pareti Uztvert par nepieciešamu, nemainīgu (ko ilgstošu).
PiemēriEsmu apradis, ka sievas rokas mani apkopj, un grūti bez tām iztikt.
- Esmu apradis, ka sievas rokas mani apkopj, un grūti bez tām iztikt.
2.trans.; novec. Neizjust kā neparastu vai traucējošu.
PiemēriSveša māte man augot, Sveša māte dzīvojot, Jau es biju apradusi Svešas mātes valodiņu.
- Sveša māte man augot, Sveša māte dzīvojot, Jau es biju apradusi Svešas mātes valodiņu.
Avoti: 1. sējums