priecināt
priecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst priecīgs. Izraisīt prieku (kādam).
Piemēri..pašdarbības kolektīvs ar dziesmām un teātra izrādēm priecina ne tikai pašu ļaudis, bet viesojas arī kaimiņu klubos.
- ..pašdarbības kolektīvs ar dziesmām un teātra izrādēm priecina ne tikai pašu ļaudis, bet viesojas arī kaimiņu klubos.
- Man rādās tā liela netaisnība, ka zēns ar tādu balsi priecina tikai meža zvērus un mūs.
- Arkādija priecināja katrā gadalaikā, vienalga, vai koki bija sārmaini vai ziedēja īstiem ziediem..
1.1.Parasti savienojumā ar «acis», «sirds», «prāts»: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
PiemēriDežurante pēkšņi paņēma vitrīnas atslēgu un nāca. Pēc minūtes afiša jau stāvēja aiz atslēgas, priecinādama garāmgājējiem acis un sirdis.
- Dežurante pēkšņi paņēma vitrīnas atslēgu un nāca. Pēc minūtes afiša jau stāvēja aiz atslēgas, priecinādama garāmgājējiem acis un sirdis.
- ..te šur, te tur zied puķes, aci priecina gaumīgi uzraksti, plakāti, reprodukcijas.
- Un abi plecu pie pleca priecināja acis pie gobelēnu rakstiem.
Avoti: 6-2. sējums